ARNIS SKUJIŅŠ

ARNIS SKUJIŅŠ
[16.01.1920. – 26.03.2011.]
Cilvēku likteņi kā Daugavas zilie ūdeņi plūst, mutuļo un aiztek pasaules gultnēs. Mainās paaudzes, bet — „...no kā gan paaudze sastāv, ja ne no atsevišķiem cilvēkiem, ģimenēm. Katram šīs paaudzes pārstāvim ir vai bija mērķi, nodomi, ieceres, pienākumi — dzīve. Veiksmes un nedienas, līksme un izmisums. Katra dzīve zīmēja mainīgu līkloču līniju kā viļņi krastmalas smiltīs...”, teic rakstnieks Arnis Skujiņš.
Arnis Skujiņš dzimis 1920. gada 16. janvārī Kalsnavas draudzes mācītāja Kārļa Skujiņa ģimenē. 1933. gadā beidzis Krustpils valsts pamatskolu, 1938. gadā – LELB ģimnāziju. No 1938. līdz 1944. gadam studēja arhitektūru Latvijas Universitātē. 1942. un 1943. gadā laikrakstā „Jēkabpils Vēstnesis” publicēti pirmie Arņa Skujiņa feļetoni (ar pseidonīmu – Andrejs Skuja). Turklāt izsludinātā stāstu sacensībā Izglītības Ministrija godalgo viņa stāstu „Kāda vasara”. Godalgotos stāstus Ministrija iespiež grāmatā, bet tās izplatīšanu aptur padomju karaspēka ienākšana.
1944. gada vasarā Arnis Skujiņš apprecas ar bijušo astronomijas studenti un vēlāk pazīstamo dziedātāju Veltu Skaidrīti Ozoliņu (5.04.1921. – 6.02.2006.) Bet jau tā paša gada rudenī liktenis viņus uz brīdi šķir – Arnis Skujiņš ar kuģi evakuē uz Vāciju, kur tiek mobilizēts Vācijas kara flotē un pēc paša lūguma tiek pārvietots uz Latviešu leģionu, kur dienē 15. divīzijas sapieru bataljonā. Pēc kara Arnis Skujiņš slēpjas Lībekā, lai izvairītos no gūsta. Un raizēs un neziņā pavada dienas bez savas ģimenes.
Kamēr pēdējā kara nedēļā Kemnicā (Chemnitz), starp sprāgstošām granātām un grūstošiem namiem Veltai piedzimst dēls — Māris. Līdz viņi atkal satiekas bēgļu nometnēs angļu okupācijas zonā. Pēc 4 gadu nodzīvošanas Vācijas bēgļu nometnēs Skujiņi 1949. gadā izceļo uz Austrāliju, kur līguma gadu valdība nometina Arni Skujiņu ar ģimeni Sidnejas nomales teltī. Arnim Skujiņam jārok kanalizācijas grāvji, jo vietējie iedzīvotāji šo darbu negrib strādāt — par grūtu. Drīz tomēr viņam izdodas tikt par zīmētāju, jo no 1956. gada studē arhitektūru Jaundienvidvelsas Tehniskajā koledžā Sidnejā. 1959. gadā to pabeidz ne vien ar arhitekta grādu, bet arī ar jaunu vārdu – Arnis Lee. Laikā no 1959. – 1970. gadam A. Skujiņš ir Ņūkāslas pilsētas galvenais arhitekts, un no 1970.–1982. gadam arī mācību spēks Ņūkāslas universitātē.
Tomēr labāk nekā arhitektu latviešu sabiedrība Arni Skujiņu pazīst kā rakstnieku - jaunības dienu atmiņu, kara radīto dzīves pavērsienu, mīlestības līkloču, cilvēku likteņu un rakstura šķautņu kolorītu atainotāju. Nu Arņa Skujiņa talantīgie prozas darbi ir pieejami arī Latvijas lasītājam, jo apgāds ANTAVA apkopojis un izdevis A. Skujiņa literāros darbus grāmatā "Zilā saite".