Autors - Oskars Tarvids

„Sirdsapziņu akmens sirdī neiekalt tiem, kuri lidostu pārvērta par šķīstītavu nabagiem. Propelleri nopūš liesmu manam degošo sapņu ugunskuram, izkaisīdami svelošās ogles zem tā jau karstajām zolēm. Negribu zaudēt sapni par pārtikušu dzīvi dzimtenē! Sapni par kopābūšanu ar tuvajiem. Bet pēdas svilina tik ļoti, ka sirds sakausē visas emocijas kopā, līdz vairs nesaproti, ko nīsti un kas patiesi vainīgs, kad sapni nomaina skaudrā realitāte. Vaigos piepampst žēlums pret sevi un citu pārdarījumi, kaut labi saprotu, ka pats vien sevi atvedu šeit, kur tagad esmu nonācis. Jo izvēle ir vienmēr. Vienalga kāda, bet tā ir. Viss slēpjas tik tajā, kā tu izproti atšķirību starp vārdiem „risks” un „iespējas”.”
Intriģējoši, reizēm pat nesaudzīgi skarbi, tomēr patiesi un dziļi intīmi Oskars Tarvids jaunajā grāmatā „Gastarbaitera dienasgrāmata” (Rīga, Antava) raksta par viesstrādnieka piedzīvoto, izjusto un pārdzīvoto.